Kļūt par zinātnē balstītu profesionālas skolotāju sagatavošanas centru, piedāvājot kvalitatīvas, starptautiski konkurētspējīgas un zinātnē balstītas studijas visos līmeņos, tālākizglītības un profesionālās meistarības pilnveidošanas iespējas visā Latvijā. Nodrošināt Eiropas līmeņa zinātniskās pētniecības metodisko bāzi starpvalstu pētniecības projektiem, inovācijām un patentu ieguvei.

Mūsu galvenās vērtības ir inteliģence, kompetence un profesionalitāte. RPIVA simbolikas pamatā ir atvērta grāmata, jo bez zināšanām nav augstskolas, tās kopā ar prasmi ir profesionalitātes pamatā, kopsaucēja zīme nākamajā pakāpē šo kopību apstiprina un liecina par lietpratību – kompetenci, bet pati augstākā pakāpe simbola piramīdā ir inteliģence – kā putns ar izplestiem spārniem, jo tikai inteliģents cilvēks ir patiesi brīvs savam lidojumam. Simbolika ir zelta krāsā – izglītība ir zelta vērta!

Lai gan oficiāli mūsu augstskola tika nodibināta 1994. gadā, tās vēsture ir daudz senāka. RPIVA pirmsākumi meklējami tālajā 1946. gadā, kad, saplūstot trijām līdzīga profila mācību iestādēm, tika nodibināta Rīgas Pirmsskolas darbinieku pedagoģiskā skola. Skolas sākotnējais uzdevums bija gatavot pirmsskolas bērnu iestāžu darbiniekus, galvenokārt bērnudārza audzinātājus. 1946. gada rudenī skolai tika pievienoti 1944. gadā atvērtie bērnudārza audzinātāju un saimnieču kursi. Skola darbu sāka ar 64 audzēkņiem krievu un latviešu plūsmās. 1957. gadā Rīgas Pirmsskolas pedagoģiskajai skolai tika pievienota Jelgavas Pedagoģiskā skola, un mācību iestāde ieguva Rīgas Pedagoģiskās skolas nosaukumu. Gadu vēlāk tai pievienoja arī Valmieras Pedagoģisko skolu. 1958. gadā Rīgas Pedagoģiskajā skolā tika atvērta 5.–8. klašu fizkultūras skolotāju sagatavošanas grupa, kurā vienlaikus gatavoja arī praktisko darbu un rasēšanas skolotājus. Šinī pašā gadā darbu sāka dziedāšanas un muzikālās audzināšanas skolotāju nodaļa. Mācību ilgums Rīgas Pedagoģiskajā skolā vidusskolu absolventiem bija 2 gadi un 10 mēneši, bet astoņgadīgās skolas beidzējiem – 3 gadi un 10 mēneši. No 1950. gada darbojās arī vakara nodaļa pamatskolu skolotājiem un no 1951. gada – neklātienes nodaļa pirmsskolas bērnu iestāžu audzinātājiem. 1966. gadā skolā atjaunoja pamatskolas skolotāju un vecāko pionieru vadītāju sagatavošanu, kas uz laiku bija pārtraukta. Nodaļā uzņēma tikai vidusskolu beigušos, mācību ilgums bija 1 gads un 10 mēneši. 1975. gadā Rīgas Pedagoģiskajā skolā sāka darboties plaša profila pirmsskolas iestāžu bērnu audzinātāju sagatavošanas nodaļa, kurā klātienes un neklātienes grupās absolventi ieguva tiesības strādāt ar bērniem līdz skolas vecumam. Līdz 1984. gadam diplomu par skolas beigšanu šajā nodaļā bija saņēmuši 4421 absolventi.

Vairāk nekā 50 savas darbības gados Rīgas Pedagoģiskā skola vairākkārt mainījusi atrašanās vietu. 1947. gadā skola darbojās 36. septiņgadīgās skolas telpās Avotu ielā 34. Pēc tam vairākus gadus skolai bija ierādītas telpas Stabu ielā 14 un Valdemāra ielā 32. 1967. gadā skolas vajadzībām tika nodotas telpas Brīvības ielā 72 un nedaudz vēlāk arī Pārdaugavā Kuģu ielā 11/13, kur pēc rekonstrukcijas tika izvietotas mācību telpas un kopmītne, bet Brīvības ielā 72 palika muzikālās audzināšanas skolotāju nodaļa. Par pirmo Rīgas Pirmsskolas darbinieku pedagoģiskās skolas direktori tika iecelta Milda Štrause, bet 1964. gadā skolas vadību pārņēma Ženija Biķe. 1973. gadā par skolas direktori kļuva Anna Seiksta. 1982. gadā skolā sāka darboties metodiskais kabinets un priekšmetu metodiskās komisijas matemātikā, dabaszinībās, literatūrā, pedagoģijas un mūzikas priekšmetos. 80. gadu beigās Rīgas Pedagoģiskajā skolā katru gadu strādāja 205 štata un apmēram 55 ārštata pasniedzēji no Latvijas Universitātes un citām augstskolām, un pedagoģijas zinātnes pētniecības iestādēm.

1987. gada 3. martā tika nodibināta 2. pedagoģiskā skola, kas savu darbību uzsāka jaunuzceltajā ēkā Rīgā, Imantas 7. līnijā. Par skolas direktoru tika iecelts Gunārs Mediņš. Skolas uzdevums bija gatavot bērnudārza audzinātājus. Pirmajā gadā mācības uzsāka 210 audzēkņi. 1988./ 89. mācību gadā tika atvērti divi kursi, kuros gatavoja fizkultūras skolotājus un fizkultūras darba organizatorus, bet gadu vēlāk tika ieviestas specializācijas – muzikālā audzināšana un fiziskās audzināšanas metodika.

1992. gadā atbilstoši Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas izdotajam rīkojumam uz pedagoģisko skolu bāzes tiek izveidoti Rīgas un Imantas skolotāju institūti.

Rīgas Pedagoģijas augstskola (RPA) tiek dibināta 1994. gada 1. jūlijā, pamatojoties uz LR MK 1994. gada 10. maija 206–r rīkojumu „Par Rīgas Skolotāju institūta un Imantas Skolotāju institūta reorganizāciju”, par rektora v. i. tiek iecelts docents Juris Stabiņš. 1995. gada 12. septembrī ar LR MK noteikumiem nr. 275 apstiprina Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Satversmi un rektora amatā – docentu Juri Stabiņu.

Sakarā ar jauna Augstskolu likuma stāšanos spēkā tiek pārstrādāta augstskolas Satversme, to apstiprina LR MK 1998. gada 2. jūnijā (noteikumi nr. 204). 2000. gada 14. jūnijā ar LR MK 206. rīkojumu atkārtoti par RPIVA rektoru apstiprina asociēto profesoru Juri Stabiņu.